Lielbritānija ir vairāk zaudējusi nekā ieguvusi pēc izstāšanās no Eiropas Savienības

Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā, domnīcas "Eiropas Reformu centrs" vadītāja vietnieks Īans Bonds atzīst, ka zaudējums valstij ir tas, ka Londona nebija pie sarunu galda svarīgu sarunu vai lēmumu pieņemšanas laikā.

"Tā kā mēs bijām visai līdzīgi domājoši, īpaši attiecībā uz Krieviju, domāju, ka tam ["Brexit" – red.] zināma ietekme bijusi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad dažas ES dalībvalstis no Rietumeiropas nevēlējās ieklausīties Baltijas valstīs, Polijā vai Somijā, Zviedrijā, kuras skaidroja patieso situāciju Krievijā un [tās] radīto draudu. [..] Mēs bijām viena no balsīm, kas teica, ka situācija bija ļoti nopietna un ka vairāk uzmanības bija jāpievērš Krievijas draudam. Tā ka no šī skatpunkta Baltijas valstis zaudēja sabiedroto ārpolitikas diskusijās," skaidroja Bonds.

Bonds piesardzīgi skaidro leiboristu vadības mēģinājumus atjaunot attiecības ar ES. Pirms diviem gadiem, partijai ar lielu balsu vairākumu nākot pie varas, tai bija iespēja teikt, ka izstāšanās no ES nav bijusi britiem par labu un tagad viņiem ir mandāts uzlabot valsts ekonomiku, lai tā atkal izaugtu, argumentējot to ar lielu "Brexit" radīto iekšzemes kopprodukta īpatsvara zaudējumu.

"Tā vietā viņi nāca pie varas ar programmu, kas teica: mums būs ciešākas attiecības ar ES, taču mēs izslēdzam atgriešanos vienotajā tirgū, muitas savienībā vai pie brīvas darbaspēka plūsmas. Citiem vārdiem, mēs izslēdzam trīs lietas, kas nestu ievērojamas pārmaiņas un panāktu ātrāku britu ekonomikas izaugsmi," sacīja Bonds.

Turklāt Bonds uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās ir padarījusi ES mazāk ekonomiski liberālu nekā līdz šim.